Primeiru-Ministru (PM), Kay Rala Xanana Gusmão inaugura konstrusaun edifísiu Tuberculose dr Daniel Jhon Murphy, Fundasaun Clínica Bairro Pité Lanud (FCBPL) ne’ebé finansia hosi Gabinete Apoiu Sosiedade Sivíl (GASC) tutela direta bá Ministériu Koordenadór Assuntus Sosiais (MKAS), sábadu (31/01/2026).
Primeiru-Ministru apresia tebtebes ho matebian dr Daniel Murphy ne’ebé dedika-an tomak to’o husik-is hodi harii klínika ida-ne’e, louva mós pessoál saúde sira ne’ebé fó an tomak hodi halo atendimentu bá maluk Timoroan sira ne’ebé moras iha klínika ne’e to’o ohin loron.
Apresiasaun ne’e Xefe Governu espresa tanba durante tinan barak nia laran, dr Daniel Murphy ho pesoál saúde Timoroan sira ne’ebé dedika-an hodi servisu iha klínika ne’e halo sakrifísiu bo’ot, maski la simu osan maibé kontinua serví to’o ohin loron.
Tanba ne’e Governu iha devér atu prepara kondisaun liu-hosi harii edifísiu ne’e, husu atu kontinua kontribui ho fuan no laran, tenke serví ho domin tanba servisu iha área saúde nian ne’e misaun ida la’ós profisaun.
Bainhira hala’o misaun atu kura dala-ruma ai-moruk la kura maibé forma atu halo atendimentu ema moras ne’e ho domin, bele redús sira-nia sofrimentu.
“𝐓𝐚𝐧𝐛𝐚 𝐧𝐞’𝐞 𝐡𝐮𝐬𝐮 𝐛𝐚́ 𝐢𝐦𝐢 𝐚𝐭𝐮 𝐬𝐞𝐫𝐯𝐢𝐬𝐮 𝐡𝐨 𝐝𝐨𝐦𝐢𝐧. 𝐈𝐦𝐢-𝐧𝐢𝐚 𝐦𝐚𝐧𝐞𝐢𝐫𝐚 𝐚𝐭𝐮 𝐡𝐚𝐥𝐨 𝐚𝐭𝐞𝐧𝐝𝐢𝐦𝐞𝐧𝐭𝐮 𝐧𝐞’𝐞 𝐢𝐦𝐩𝐨𝐫𝐭𝐚𝐧𝐭𝐞. 𝐁𝐚𝐢𝐧𝐡𝐢𝐫𝐚 𝐩𝐚𝐬𝐢𝐞𝐧𝐭𝐞 𝐢𝐝𝐚 𝐦𝐚𝐢 𝐭𝐚𝐧𝐛𝐚 𝐩𝐫𝐞𝐬𝐢𝐳𝐚 𝐭𝐫𝐚𝐭𝐚𝐦𝐞𝐧𝐭𝐮 𝐢𝐦𝐢 𝐭𝐞𝐧𝐤𝐞 𝐤𝐨’𝐚𝐥𝐢𝐚 𝐡𝐨 𝐥𝐢𝐚𝐧 𝐦𝐚𝐦𝐚𝐫. 𝐓𝐚𝐧𝐛𝐚 𝐢𝐦𝐢-𝐧𝐢𝐚 𝐬𝐞𝐫𝐯𝐢𝐬𝐮 𝐧𝐞’𝐞 𝐥𝐚’𝐨́𝐬 𝐚𝐭𝐮 𝐡𝐞𝐭𝐚𝐧 𝐨𝐬𝐚𝐧 𝐛𝐚𝐫𝐚𝐤. 𝐁𝐚𝐧𝐚𝐭𝐢 𝐭𝐮𝐢𝐫 𝐞𝐳𝐞𝐦𝐩𝐥𝐮 𝐡𝐨𝐬𝐢 𝐝𝐫 𝐃𝐚𝐧𝐢𝐞𝐥 𝐧𝐢𝐚𝐧. 𝐃𝐫 𝐃𝐚𝐧𝐢𝐞𝐥 𝐟𝐨́ 𝐞𝐳𝐞𝐦𝐩𝐥𝐮 𝐥𝐚’𝐨́𝐬 𝐝𝐢’𝐚𝐤-𝐥𝐢𝐮 𝐦𝐚𝐢𝐛𝐞́ 𝐟𝐨́ 𝐞𝐫𝐚𝐧𝐬𝐚 𝐝𝐢’𝐚𝐤 𝐭𝐞𝐛𝐞𝐭𝐞𝐛𝐞𝐬 𝐛𝐚́ 𝐓𝐢𝐦𝐨𝐫𝐨𝐚𝐧 𝐬𝐢𝐫𝐚. 𝐈𝐭𝐚 𝐫𝐞𝐳𝐚 𝐛𝐚́ 𝐌𝐚𝐫𝐨𝐦𝐚𝐤 𝐡𝐨𝐝𝐢 𝐚𝐣𝐮𝐝𝐚 𝐧𝐚𝐟𝐚𝐭𝐢𝐧 𝐬𝐢𝐫𝐚 𝐧𝐞’𝐞𝐛𝐞́ 𝐝𝐚𝐮𝐝𝐚𝐮𝐧 𝐬𝐞𝐫𝐯𝐢𝐬𝐮 𝐢𝐡𝐚 𝐊𝐥𝐢́𝐧𝐢𝐤𝐚 𝐢𝐝𝐚 𝐧𝐞’𝐞,” PM Xanana enkoraza.
Xefe Governu apresia mós ho Klínika Bairru-Pité ne’ebé halo kampaña kona-bá prevensaun HIV/SIDA di’ak tebtebes.
Iha fatin hanesan, Prezidente Fundasaun Klínika Bairru-Pité, Inacio dos Santos haktuir, konstrusaun bá edifísiu ida-ne’e realiza tanba hetan apoiu másimu hosi Primeiru-Ministru, Kay Rala Xanana Gusmão, Vise Primeiru-Ministru bá Assuntu Sosiál, Mariano Asanami Sabino no Koordenadór Gabinete Apoiu Sosiedade Sivil (GASC), Joaquim Soares Freitas, liu-hosi subvensaun públiku iha orsamentu tinan 2025 nian ho montante $146,699.00 ho nia ezekusaun 98.91%.
Objetivu hosi harii edifísiu ida-ne’e hanesan pasu ida bá melloramentu fasilidade saúde Fundasaun Klínika Bairru-Pité Lanud nian, hodi bele fasilita tratamentu bá pasiente ne’ebé sofre tuberculose ho kualidade, nune’e bele elimina moras ne’e iha Timor-Leste.
Tuberculose hanesan moras kontaziosa ida ne’ebé lori kauza mortalidade as iha mundu liu-liu iha Timor-Leste no kada tinan Timoroan liu rihun ida mak mate kauza hosi tuberculose.
Maski Estadu Timor-Leste liu-hosi Ministériu Saúde, espesialmente Programa Nasionál Prevensaun Tuberculose ho nia parseiru mútua sira hanesan, Fundasaun Klibur Domin, Karitas Dili, Hamnasa, Klínika Motael, Maluk Timor, Fundasaun Klínia Bairru-Pité Lanud rasik no entidade servisu saúde munisipál hotu iha territóriu tomak halo ona esforsu másima atu redús taxa mortalidade tuberculose liu 55% hosi tinan 2015-2023, no hasa’e taxa susesu tratamentu bá 95%.
Maibé, tuir Global tuberculosis report 2024 ne’ebé realiza iha loron 29 fulan Outubru 2024, hatudu katak Timor-Leste kontinua sai segundu lugar nasaun ne’ebé ho taxa insidénsia tuberculose as iha rejiaun sudeste Aziátiku ho nia estimasaun taxa insidénsia 498 kada populasaun 100,000.
Relatóriu tuberculose globál ne’e mós hatudu katak, TL kontinua ho notifikasaun kazu iha fasilidade saúde sira iha 2023 hamutuk 6.171, hosi númeru ne’ebé iha liu 51% mak bacteriological konfirmadu. Ida-ne’e signifika, pasiente tuberculo 3.000-resin mak iha risku as hodi halo transmisaun bá ema seluk, liu-liu família ka close contact sira.
Ho situasaun hirak ne’e maka FCBPL ne’ebé nu’udár fasilidade saúde ONG ho nia kompromisu hodi sai parseiru bá Ministériu Saúde iha tinan 20-resin nia laran no parseiru ho GASC bá tinan-neen nia laran atu fornese kuidadu saúde primária bázika bá Timoroan, komprometidu hodi apoia Ministériu Saúde liu-hosi Programa Nasionál Prevensaun Tuberculose bá eliminasaun TB iha Timor-Leste.
Hahú hosi tinan 2010 to’o agora FCBPL kontribui ona detesaun no tratamentu bá moras tuberculose hamutuk 8.341.
Hanesan relatóriu anuál programa tuberculose FCBPL bá NTP iha dékade ikus hahú hosi 2021-2025 hatudu katak, detesaun no tratamentu bá kazu tuberculose hamutuk 2.361. Iha ne’ebé detesaun no tratamentu iha tinan 2021 ho totál kazu 432, tinan 2022 ho totál kazu 523, tinan 2023 kazu 500, tinan 2024 kazu 485 no tinan 2025 ho totál kazu 419.
Hosi númeru atendimentu ne’ebé FCBPL fornese bá tratamentu TB hatudu katak FCBPL sai nu’udár mós fasilidade saúde ida ne’ebé kontribui bá eliminasaun Tuberculose as-liu iha TL.
Iha parte seluk, FCBPL mós kontribui bá detesaun no kuidadu bá ema ne’ebé moris ho HIV/PLHIV, hamutuk 318, fornese tratamentu kankru ran parseiru ho Max Foundation iha Estadus Unidus Amérika, fornese atendimentu bá konsulta ambulatóriu liu pasiente 150 kada loron, kuidadu ANC, 4.000-resin kada tinan, kuidadu dentaria liu 3.000 kada tinan no má-nutrisaun.
“𝐄𝐥𝐢𝐦𝐢𝐧𝐚𝐬𝐚𝐮𝐧 𝐦𝐨𝐫𝐚𝐬 𝐭𝐮𝐛𝐞𝐫𝐜𝐮𝐥𝐨𝐬𝐞 𝐢𝐡𝐚 𝐓𝐋 𝐥𝐚’𝐨́𝐬 𝐫𝐞𝐬𝐩𝐨𝐧𝐬𝐚𝐛𝐢𝐥𝐢𝐝𝐚𝐝𝐞 𝐄𝐬𝐭𝐚𝐝𝐮 𝐓𝐋 𝐤𝐚 𝐌𝐢𝐧𝐢𝐬𝐭𝐞́𝐫𝐢𝐮 𝐒𝐚𝐮́𝐝𝐞 𝐧𝐢𝐚𝐧 𝐝𝐞’𝐢𝐭. 𝐌𝐚𝐢𝐛𝐞́, 𝐭𝐞𝐧𝐤𝐞 𝐤𝐨𝐧𝐬𝐢𝐝𝐞𝐫𝐚 𝐡𝐚𝐧𝐞𝐬𝐚𝐧 𝐩𝐫𝐨𝐛𝐥𝐞𝐦𝐚 𝐬𝐚𝐮́𝐝𝐞 𝐩𝐮́𝐛𝐥𝐢𝐤𝐮 𝐢𝐝𝐚 𝐧𝐞’𝐞𝐛𝐞́ 𝐞𝐳𝐢𝐣𝐞 𝐫𝐞𝐬𝐩𝐨𝐧𝐬𝐚𝐛𝐢𝐥𝐢𝐝𝐚𝐝𝐞 𝐢𝐭𝐚 𝐡𝐨𝐭𝐮 𝐧𝐢𝐚𝐧 𝐥𝐢𝐮-𝐥𝐢𝐮 𝐚𝐮𝐭𝐨𝐫𝐢𝐝𝐚𝐝𝐞 𝐥𝐨𝐤𝐚́𝐥 𝐬𝐢𝐫𝐚 𝐧𝐞’𝐞𝐛𝐞́ 𝐧𝐮’𝐮𝐝𝐚́𝐫 𝐫𝐞𝐩𝐫𝐞𝐳𝐞𝐧𝐭𝐚𝐧𝐭𝐞 𝐆𝐨𝐯𝐞𝐫𝐧𝐮 𝐧𝐢𝐚 𝐢𝐡𝐚 𝐛𝐚𝐳𝐞, 𝐭𝐞𝐧𝐤𝐞 𝐚𝐩𝐨𝐢𝐚 𝐬𝐞𝐫𝐯𝐢𝐬𝐮 𝐬𝐚𝐮́𝐝𝐞 𝐧𝐢𝐚𝐧 𝐡𝐨𝐝𝐢 𝐛𝐞𝐥𝐞 𝐟𝐚𝐬𝐢𝐥𝐢𝐭𝐚 𝐝𝐞𝐭𝐞𝐬𝐚𝐮𝐧 𝐤𝐚𝐳𝐮 𝐚𝐭𝐢𝐯𝐮 𝐭𝐮𝐛𝐞𝐫𝐜𝐮𝐥𝐨𝐬𝐞 𝐢𝐡𝐚 𝐤𝐨𝐦𝐮𝐧𝐢𝐝𝐚𝐝𝐞 𝐧𝐢𝐚 𝐥𝐞𝐞𝐭,” Prezidente Fundasaun ne’e subliña.
Estrutura ezekutivu FCBPL ho funsionáriu sira kompromete katak sei utiliza edifísiu foun ne’e hodi fornese kuidadu saúde primária (TB) ne’ebé di’ak no kualidade bá populasaun ne’ebé afetadu bá moras tuberculose, hasa’e detesaun kazu tuberculose no redús transferénsia an-nesesáriu sira bá HNGV.
Ikus-liu agradese bá IX Governu Konstitusionál lidera hosi Primeiru-Ministru, Kay Rala Xanana Gusmão no entidade hotu ne’ebé apoia ona hodi realiza konstrusaun ne’e to’o finaliza.
Agradesimentu ne’ebé kle’an tebes bá matebian dr Daniel Jhon Murphy ne’ebé dedika-an tomak hodi harii Klínika ida-ne’e, hasa’e hamutuk orasaun bá Maromak atu haraik fatin hakmatek bá nia klamar iha Reinu Lalehan.




